Kā tikt galā ar emocijām krīzes situācijā?

Mēs ikdienā esam pieraduši dažas emocijas saukt par "negatīvām" un tas atstāj iespaidu kā mēs pret tām attiecamies. Tāda sajūta,  ka bailes, skumjas, dusmas ir kaut kas tāds, ko labāk ātrāk neitralizēt. Taču tā nav tiesa. Emocijām ir svarīga signālfunkcija. Jā, mums subjektīvi vienas patīk (prieks, iedvesma) un citas nepatīk (šaubas, sēras), bet tas nemaina visu emociju lietderīgumu. Es gribētu šobrīd izdarīt to lietu, kuru mēs reti darām ar emocijām ikdienas dzīvē. Mēs gribam ātri un racionāli rīkoties, bet emocijas nereti prasa NORMALIZĒŠANU, t.s. negatīvās emocijas. Es arī nevarēju agrāk saprast ko nozīmē pabūt ar emocijām. Tā nav ārējā darbība, tā ir iekšējā rīcība, kad mēs esam empātiski un saprātīgi paši pret sevi. Un paradoksāli, bet tas mūs nomierina. 

TAS IR NORMĀLI JUSTIES NENORMĀLI (neikdienišķi) NENORMĀLOS APSTĀKĻOS. 

Lasi zemāk par dažādām emocijām ↓↓↓↓ vai klausies sarunu LR1 raidījumā kā labāk dzīvot -  Bailes, sāpes, dusmas - kā tikt galā ar emocijām krīzes situācijā? 

Bailes - tās liek būt modriem un rūpēties par drošību. Pat pandēmijas sākumā, pētījumi rādija, ka tie, kas baidījās, vairāk ievēroja epidemioloģiskos ieteikumus un mazāk saslima. Arī šobrīd bailes liek domāt kā rīkoties, ko es darīšu X stundā, vai manā mājas aptieciņā vispār ir zāles ar atbilstošu derīguma termiņu, kā pasargāt bērnus u.t.t. Un šie jautājumi ir o.k. šajā nenormālajā situācijā. Ir normāli baidīties no kara un nāves un šīs bailes nereti mums liek pārvērtēt prioritātes un veltīt laiku tam, kam mūžīgi var būt nepietika.

Skumjas - atceros sava prof.Praško lekcijas, kad viņš stāstīja, ka skumjas pavada tādas hormons kā oksitocīns. Tam ir liela nozīme intimitātē un sociālo attiecību veidošanā. Tas mums liek meklēt citus cilvēkus, lai pārdzīvotu zaudējumus. Lai dalītu bēdu un tā paliktu par pusbēdu. Un tas ir normāli raudāt, redzot ziņas no Ukrainas un ne tikai ar sprādzienu bildēm. Ja mums ir empātija, tad mēs nevaram bez saskrējušām acīs asarām, lasīt par notiekošo: jaunās māmiņas raud par jaundzimušiem metro, dzīvnieku īpašnieki par kaķiem un suņiem ar kuriem cilvēki skrien uz patvērumiem, par bērniem, sievietēm, vīriešiem, kas šobrīd skatās nāvei tieši acīs. Un šīs skumjas un empātija liek mums domāt kā palīdzēt, kā izmitināt bēgļus, kur var pārskaitīt naudu palīdzības organizācijām vai armijai. Tas liek mums lieko reizi samīļot savus mīļos, tuvos, dārgos.

Dusmas - dusmām ir sargsuņa loma. Tās rej ja kāds pēc mūsu sajūtām pārkāpj robežas. Tās mūs reāli aktivizē, lai sevi aizstāvētu. Un tās atkal liek mums rīkoties: domāt par iestāšanos Zemessardzē, neklusēt par savu viedokli, iet piketos, uzstājīgi prasīt valdībai rīkoties, lai ieviestu sankcijas u.c. Un šeit nav jāsajauc dusmas ar agresiju. Agresija ir nepieņemama uzvedība. Dusmas ir tikai emocija, kuru mēs varam paust arī civilizēti.

Emocijas var sākt traucēt normālu rīcību tikai, ja to intensitāte paliek tāda, kuru mēs nespējam izturēt un mums "izsit korķus". Psihologi to nereti sauc par tolerances logu. Es gribētu saukt par tolerances koridoru - cik intensīvas emocijas saglabā mūsu rīcībspēju, bet kuras rada paniku vai tieši pretēji absolūto sastingšanu vai nerealitātes sajūtu. Starp šiem diviem grāvjiem emocijas pilda savu funkciju pat ja mums tās nepatīk. Un katram ir savs platums šim tolerances koridoram. Viens var izturēt stiprāku intensitāti, cits nē. Mēs esam dažādi. Ja ir sajūta, ka ir sasniegtas robežas un jūs jūtaties nerīcībspējīgi, nevarat gulēt, domāt, darīt ikdienas lietas, noraujaties uz tuviniekiem, tad ir vērts domāt par emociju nomierināšanu. 

Un šeit talkā var nākt visvienkāršākās sadzīves lietas:

• Pastaiga
• Fiziska slodze
• Sarunas ar atbalstošiem cilvēkiem
• Ziņu lasīšanas limitēšana
• Diennakts režīma atjaunošana

Un arī vingrinājumi no psihologu un psihoterapeitu arsenāla:

• Diafragmālie elpošanas vingrinājumi (kur mēs elpojas ar vēderu)
• Muskuļu relaksācijas prakses (piemēram, Jacobson progressive muscle relaxation)
• Apzinātības prakses (man patīk vingrinājums, kur pastaigā mēs izkāpjam ārā no galvas un apzināti pamanām 5 lietas ar acīm, tad ar ausīm un tad ar pārējo ķermeni - ko es tieši tagad jūtu kā spiedienu, smaržu, pieskārienu utml., tad 4, 3, 2, 1 lietas)
• Kā arī profesionālā palīdzība. 

Atceramies, ka krīzes apstākļi var uzraut augšā vecās mentālās kaites, dažādus trauksmes traucējumus, depresiju u.c. Tāpēc Skalbēs ir diennakts atbalsta līnija pieaugušajiem (nav jākautrējas zvanīt arī nakts stundās!) 116123